Kas ir arborists?
Arborists, kokkopis, koku ķirurgs ir sertificēts koku speciālists, kas fokusējās kokaugu audzēšanā, apsaimniekošanā un pētīšanā. Arboristi galvenokārt pievēršas atsevišķu augu un koku veselībai un drošībai, nevis mežu apsaimniekošanai, vai koksnes novākšanai. Arborista darba pienākumi atšķiras no mežstrādnieka.
Arboristi iegūst kvalifikāciju, lai praktizētu to dažādos veidos. Daži arboristi ir kvalificētāki, kā citi. Būtiska ir pieredze, kā droši strādāt kokos un ar kokiem. Arboristi mēdz kvalificēties vienā vai vairākās arbokultūras disciplīnās. Piemēram, kokaugu slimību ārstēšanā un kaitēkļu iznīcināšanā vai kāpšanā, koku kopšanā. Visas arbokultūras disciplīnas ir saistītas un daži arboristi ir ļoti labi pieredzējuši visās jomās.
Lai kļūtu par arboristu, cilvēks izvēlās izskoloties un veikt oficiālu sertifikāciju, kas pieejama dažādās valstīs un ir atšķirīga, atkarībā no atrašanās vietas. Parasti, arboristi, kam ir sertifikāti vienā vai vairākās disciplīnās nepārtraukti turnpina sevis izglītošanu un darba tehnikas uzlabošanu. Vairāk par arborista izglītību iespējams uzzināt wikipedia
Koki pilsētās bieži ir pakļauti cilvēku, infrastruktūras un dabas ieteikmei. Tiem bieži ir nepieciešama palīdzība, lai uzlabotu to vitalitāti un izdzīvošanas spējas. Arboristi ir specialisti ar nepieciešamajām zināšanām koka uzbūvē un ir pilvaroti sniegt tam nepieciešamo palīdzību.
Ir liela atšķirība starp sertificētu arboristu un neatbilstoši apmācītiem koku strādniekiem, kas spēj kokus nozāģēt. Daži šādu neatbistoši apmācītu koku strādnieku pakalpojumi ir nepieņemami mūsdienu arbokultūrisma standartos un var būtiski pasliktināt koka veselību, vai pat pilnīgi nogalināt koku. Viens no šādiem veidiem ir koku galotņošana - kokam tiem nozāģēta galotnes vai galvenie stumbri ar nepareizi piezāģētām lielām brūcēm. Tādās brūcēs ātri iemetās kaitēkļu, rodās stumbra trupe un gala rezultātā koks ir jānozāģē pavisam. Zāģēšanas darbi ir jāveic ar konkrētu mērķi, katrs griezums ir brūce un arborists māk veikt pareizus griezumus pareizās vietās, lai minimāli traumētu koka dzīvos audus.
Pēdējos gados zinātnieki ir pierādījuši, brūču (zāģēšanas vietas) krāsošana, pārsiešana, dažādu krāsu un citu šķidrumu smērēšana koka tikai kaitē. Šis darbības tieši pretēji paātrina koksnes sairšanu un sēnīšu augšanu. Veicot pareizus griezumus, pareizās vietās koks ir spējīgs pats aizaudzēt viņam radīto brūci. Ķīmiskas vielas, injekcijas izmanto kukaiņu iznīdēšanai un koku slimību ārstēšanai.
Sertificēts arborists (kokkopis)ir tiesīgi veikt kokaugu bīstamības apsekojumus – novērtēt koka vitalitāti, struktūru un izsniegt juridisku dokumentu par konkrēto koku.
Arborista pakalpojumi
Koku vainagu kopšana un vainagu formas veidošana ir nesamērīgi lielu zaru saīsināšana un atvieglošana. Sauso, aizlauzto un slimo zaru apzāģēšana. Piemēram koku vainagu pacelšanu veic, jo apakšējie koku zari bieži traucē infrasruktūrai pilsētās. Darbības pamatā ir zemāko zaru apzāģēšana. Vainagu pacelšanu ieteicams veikt koka agrīnā jaunībā, kad nozāģēto zaru diametrs nepārsniedz 1,5cm. Vainagu retināšana ir selektīva zaru(līdz 5cm) apzāģēšana, ar mērķi palielināt saules gaismas un vēja ienākšanu vainagā.
Koku stādīšana un pārstādīšana Sertificēts arborists zin kur un kā ir jāstāda konkrētās sugas koks, kādam ir jābūt attālumam starp iestādītajiem kokiem. Koku pārstādīšana ir ilggadīgs process, kas prasa specifiskus koku sagatavošanas darbus, lai to veiksmīgi spētu iestādīt citā vietā.
Drošības sistēmu uzstādīšana Drošības saites tiek izmantotas gadījumos, kad koku nepieciešam saglabāt, bet padarīt to drošu apkārt esošajai videi.
Bīstamo un avārijas koku zāģēšana Diemžēl ne vienmēr sanāk saglabāt kokus. Reizēm, to stāvoklis spiež veikt koka nozāģēšanu. Arborists, izmantojot alpīnisma inventāru un darba metodes veic bīstamā koka nozāģēšanu. Arboristi zāģē koku uzkāpjot tajos, uzstādot darbam nepieciešamās drošības un darba sistēmas. Parasti koki tiek zāģēti pakāpeniski un gabalos, jo apkārt esošā vide neļauj koku nozāģēt vienā gabalā. Piemēra, zaru zāģēšana virs ēku jumtiem, kapsētās, apstādījumu tuvumā utt.
Arborists veic arī dažādus citus darbus augstumā. Piemēram, sniega, sūnu vai vienkārši nomazgā jumtu, dažādi industriālie darbi augstumā.
www.makeproductions.co.uk
Koku kopšana
Koku kopšana un vainagu formas veidošana
Koku kopšana ir dārzkopības prakse, kas sevī ietver dažādu kokaugu sugu selektīvu zaru apzāģēšanu. Parasti mērķis kokkaugu kopšanai ir to veselības uzlabošana un uzturēšana, augšanas kontrolē, lūztošu zaru samazīnāšanai, jaunu stādu paraugu sagatavošanai, kā arī augļu ražas kvalitātes un kvantitātes palielināšanai. Šī prakse ir saistīta ar slimu, bojātu, nedzīvu, neproduktīvu, strukturāli nedrošu vai citādi nevēlamu audu izņemšanu no kultūraugiem un ainavas augiem. Jo mazāka zara griezuma vieta, jo vieglāk kokaugam aizaudzēt brūci, tādējādi ierobežojot patogēnu invāziju. Tāpēc svarīgi kokaugus sākt kopt jau agrīnā vecumā, lai maksimāli samazinātu lielu zaru izgriešanu jau nobriedušiem augiem.
Dažiem augiem, piemēram augļu kokiem var piemērot speciālas žāvēšanas metodes. Svarīgi, lai kokauga ekstremitātas paliktu neskartas, tas palīdz kokaugam noturēties stāvus un veikt tam nepieciešamo barības vielu apmaiņu. Dzīvžogus parasti kopj veicot to apcirpšanu, nevis stumbru zaru apzāģēšanu.
Kokaugu zari var aiziet bojā vairāku iemeslu dēļ. Piemēram, gaismas trūkums, kaitēkļu un slimību bijājumi, sakņu struktūras bijājumi. Sakņu struktūras bojājumi izpaužās ar ar lieliem sakaltušiem zariem koka vainagā. Bruģa klāšana, rakšanas darbi ucc. var radīt bojājumus koka sakņu sistēmā. Zaru kalšana notiek lēnām, pēc bojājuma koks par to liek manīt aptuveni 5 gadus vēlāk. Šos sausos zaru apzāģē speciali kvalificēti cilvērki "Arboristi". Parasti šādus pakalpojumus arboristi veic parkos un pilsētās, kur nokaltušie zari rada bīstamību infrastruktūrai un cilvēkiem, vai gadījumos, lai koks ainavā izskatās estētiski. Privātajās teritorijās īpašumu īpašniekiem pašiem ir jāmeklē sertificēti speciālisti, lai veiktu šādu koku kopšanu.
Koku vainagu retināšana
Koku vainagu retināšana ir selektīva zaru apzāģēšana ar mērķi palielināt gaismas iekļūšanu koka vainagā un samazināt vainaga vejā pretestību. Šādas kopšanas laikā kvalificēts speciālists selektīvi apzāģē zarus, izzāģē aizlauztos, sausos un slimos zarus.
===attēls landscapecape.com
Koku vainagu pacelšana
Koku vainagu pacelšana sevī ietver apakšējo zaru noņēmšanu līdz noteiktam augstumam. Nepieciešamo augstumu sasniedz apzāģējot veselus zarus, vai saīsinot tos līdz vēlamajam augstumam. Zari parasti netiek pacelti augstāk, kā viena trešdaļa no koka kopējā augstuma. Vainaga pacelšanu parasti veic pilsētas vidē, kur galvenais šīs darbības iemesls ir padarīt drošu vidi, lai nokarājušies zari netraucētu gājējiem, ēkām, transportlīdzekļiem un vispārēji infrastruktūrai.
Vainaga pacelšana nodrošina gaismas piekļūšanu stumbra apaksējā daļā, dažām kokaugu sugām tas veicina jaunu atvašu augšanu. Reizēm, kad apakšējie zari ir lieli diametrā tos apzāģē tikai daļēji. Pārmērīgi lielu zaru apzāģēšana rezultātā kokam var tikt novājināta vitalitāte, lielās brūces ir uzņēmīgas pret slimībām.
Jebkādas zaru apzāģēšanas vainagā ir jāveic pareizi un pārdomāti, lai neradītu liekus bojājumus koka struktūrā. Tas attiecās uz visiem iepriekš minētajiem kopšanas veidiem izņemot uz polardēšanu.
===attēls - hortus5a.lv
Polardēšana
Polardēšana ir dekoratīva koka kopšanas metode. Polardēšanu veic regulāri un vairāku gadu garumā. Zars tiek nogriezts vienā vietā, no pumpuriem veidojās jaunās atvases, kuras tiek apgrieztas. Pēc jauno atvašu apgriešanas koks veido polardgalvas. Polardēšanu veic vairāku gadu ilgumā.
Papildus informacija:
Pruning Tree pruning wikipedia
LABIEKOKI Polardēšana un kokkopība
Arboristsite Daudz un dažādu pamācību kokaugu kopšanā
Noderīgas saites:
Wikipedia.com Viss par arboristiem un arbokultūrismu.
Kokiem.lv Latvijas arboristu biedrība.
Arboristshop.lv Arboristu un alpīnisma inventārs Latvijā
Profesiju pasaule Vairāk par arborista profesiju
Koku eksperti Latvijā LABIEKOKI.LV