Koku kopšana un vainagu formas veidošana
Koku kopšana ir dārzkopības prakse, kas sevī ietver dažādu kokaugu sugu selektīvu zaru apzāģēšanu. Parasti mērķis kokkaugu kopšanai ir to veselības uzlabošana un uzturēšana, augšanas kontrolē, lūztošu zaru samazīnāšanai, jaunu stādu paraugu sagatavošanai, kā arī augļu ražas kvalitātes un kvantitātes palielināšanai. Šī prakse ir saistīta ar slimu, bojātu, nedzīvu, neproduktīvu, strukturāli nedrošu vai citādi nevēlamu audu izņemšanu no kultūraugiem un ainavas augiem. Jo mazāka zara griezuma vieta, jo vieglāk kokaugam aizaudzēt brūci, tādējādi ierobežojot patogēnu invāziju. Tāpēc svarīgi kokaugus sākt kopt jau agrīnā vecumā, lai maksimāli samazinātu lielu zaru izgriešanu jau nobriedušiem augiem.
Dažiem augiem, piemēram augļu kokiem var piemērot speciālas žāvēšanas metodes. Svarīgi, lai kokauga ekstremitātas paliktu neskartas, tas palīdz kokaugam noturēties stāvus un veikt tam nepieciešamo barības vielu apmaiņu. Dzīvžogus parasti kopj veicot to apcirpšanu, nevis stumbru zaru apzāģēšanu.
Kokaugu zari var aiziet bojā vairāku iemeslu dēļ. Piemēram, gaismas trūkums, kaitēkļu un slimību bijājumi, sakņu struktūras bijājumi. Sakņu struktūras bojājumi izpaužās ar ar lieliem sakaltušiem zariem koka vainagā. Bruģa klāšana, rakšanas darbi ucc. var radīt bojājumus koka sakņu sistēmā. Zaru kalšana notiek lēnām, pēc bojājuma koks par to liek manīt aptuveni 5 gadus vēlāk. Šos sausos zaru apzāģē speciali kvalificēti cilvērki "Arboristi". Parasti šādus pakalpojumus arboristi veic parkos un pilsētās, kur nokaltušie zari rada bīstamību infrastruktūrai un cilvēkiem, vai gadījumos, lai koks ainavā izskatās estētiski. Privātajās teritorijās īpašumu īpašniekiem pašiem ir jāmeklē sertificēti speciālisti, lai veiktu šādu koku kopšanu.
Koku vainagu retināšana
Koku vainagu retināšana ir selektīva zaru apzāģēšana ar mērķi palielināt gaismas iekļūšanu koka vainagā un samazināt vainaga vejā pretestību. Šādas kopšanas laikā kvalificēts speciālists selektīvi apzāģē zarus, izzāģē aizlauztos, sausos un slimos zarus.
===attēls landscapecape.com
Koku vainagu pacelšana
Koku vainagu pacelšana sevī ietver apakšējo zaru noņēmšanu līdz noteiktam augstumam. Nepieciešamo augstumu sasniedz apzāģējot veselus zarus, vai saīsinot tos līdz vēlamajam augstumam. Zari parasti netiek pacelti augstāk, kā viena trešdaļa no koka kopējā augstuma. Vainaga pacelšanu parasti veic pilsētas vidē, kur galvenais šīs darbības iemesls ir padarīt drošu vidi, lai nokarājušies zari netraucētu gājējiem, ēkām, transportlīdzekļiem un vispārēji infrastruktūrai.
Vainaga pacelšana nodrošina gaismas piekļūšanu stumbra apaksējā daļā, dažām kokaugu sugām tas veicina jaunu atvašu augšanu. Reizēm, kad apakšējie zari ir lieli diametrā tos apzāģē tikai daļēji. Pārmērīgi lielu zaru apzāģēšana rezultātā kokam var tikt novājināta vitalitāte, lielās brūces ir uzņēmīgas pret slimībām.
Jebkādas zaru apzāģēšanas vainagā ir jāveic pareizi un pārdomāti, lai neradītu liekus bojājumus koka struktūrā. Tas attiecās uz visiem iepriekš minētajiem kopšanas veidiem izņemot uz polardēšanu.
===attēls - hortus5a.lv
Polardēšana
Polardēšana ir dekoratīva koka kopšanas metode. Polardēšanu veic regulāri un vairāku gadu garumā. Zars tiek nogriezts vienā vietā, no pumpuriem veidojās jaunās atvases, kuras tiek apgrieztas. Pēc jauno atvašu apgriešanas koks veido polardgalvas. Polardēšanu veic vairāku gadu ilgumā.
Papildus informacija:
Pruning Tree pruning wikipedia
LABIEKOKI Polardēšana un kokkopība
Arboristsite Daudz un dažādu pamācību kokaugu kopšanā