Koku kopšana un vainagu formas veidošana
Koku kopšana ir dārzkopības prakse, kas sevī ietver dažādu kokaugu sugu selektīvu zaru apzāģēšanu. Parasti mērķis kokkaugu kopšanai ir to veselības uzlabošana un dzīvības paildzināšana, to augšanas kontrole, potenciāli lūztošu zaru samazīnāšanai, jaunu stādu paraugu sagatavošana, kā arī augļu ražas kvalitātes un kvantitātes palielināšana. Koku kopšanu parasti saisaista ar slimu, bojātu, nedzīvu, neproduktīvu, strukturāli nedrošu vai citādi nevēlamu zaru izņemšanu no kultūraugiem un ainavas augiem. Jo mazāka zara griezuma vieta, jo vieglāk kokaugam aizaudzēt brūci, tādējādi ierobežojot patogēnu invāziju. Tāpēc svarīgi kokaugus sākt kopt jau agrīnā vecumā, lai maksimāli samazinātu lielu zaru izgriešanu jau no nobriedušiem augiem.
Dažiem augiem, piemēram augļu kokiem var piemērot speciālas žāvēšanas metodes. Svarīgi, lai kokauga ekstremitātas paliktu neskartas, tas palīdz kokaugam noturēties stāvus un veikt tam nepieciešamo barības vielu apmaiņu.
Kokaugu zari var aiziet bojā vairāku iemeslu dēļ. Piemēram, gaismas trūkums, kaitēkļu un slimību bojājumi, sakņu struktūras bojājumi vai mehāniski bojājumi. Parasti sakņu struktūras bojājumi izpaužās ar ar lieliem sakaltušiem skeletzariem koka vainagā. Bruģa klāšana un citi rakšanas darbi nepietiekamā attālumā no koka var radīt bojājumus sakņu sistēmā. Lai augs vainagā atspoguļotu bojājums, tam ir nepieciešams laiks. Zaru kalšana notiek lēnām, pēc bojājuma koks par to liek manīt aptuveni 5 gadus vēlāk. Šos sausos zaru apzāģē kvalificēti šim darbam cilvērki, jeb "Arboristi". Ir svarīgi izvēlēties sertificētu arboristu, lai pēc sniegtā pakalpojuma koka vitalitāte uzlabotos - nevis otrādi. Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kas nodarbojās ar koku kopšanu: SIA "Vārpiņas MR", SIA "Labie koki", SIA "Arborists". Šajos uzņēmumos strādā sertificēti speciālisti, kas iespēju robežās spēs palīdzēt Jūsu kokaugam.
Koku vainagu retināšana
Koku vainagu retināšana ir selektīva zaru izzāģēšana ar mērķi palielināt gaismas iekļūšanu koka vainagā un samazināt vainaga pretestību vēja laikā. Šādas kopšanas laikā kvalificēts speciālists selektīvi apzāģē uz izzāģē sausu, slimus uz aizlauztus zarus.
===attēls landscapecape.com
Koku vainagu pacelšana
Koku vainagu pacelšana sevī ietver apakšējo zaru noņēmšanu līdz noteiktam augstumam. Nepieciešamo augstumu sasniedz apzāģējot veselus zarus, vai saīsinot tos līdz vēlamajam garumam. Zari parasti netiek pacelti augstāk, kā viena trešdaļa no koka kopējā augstuma. Vainaga pacelšanu parasti veic pilsētas vidē, kur galvenais šīs darbības iemesls ir padarīt vidi drošu, lai nokarājušies zari netraucētu gājējiem, ēkām, transportlīdzekļiem un vispārēji infrastruktūrai.
Vainaga pacelšana nodrošina gaismas piekļūšanu stumbra apaksējā daļā, dažām kokaugu sugām tas veicina jaunu atvašu augšanu. Reizēm, kad apakšējie zari ir lieli diametrā tos apzāģē tikai daļēji - saīsinot to līdz noteiktam garumam. Pārmērīgi lielu zaru apzāģēšana rezultātā kokam var tikt novājināta vitalitāte, lielās brūces ir uzņēmīgas pret slimībām un brūču vietās nereti iemetās bojājumi - trupe.
Jebkādas zaru apzāģēšanas vainagā ir jāveic pareizi un pārdomāti, lai neradītu liekus bojājumus koka struktūrā. Tas attiecās uz visiem iepriekš minētajiem kopšanas veidiem izņemot uz polardēšanu.
===attēls - hortus5a.lv
Polardēšana
Polardēšana ir dekoratīva koka kopšanas metode. Polardēšanu veic regulāri un vairāku gadu garumā. Zars tiek nogriezts vienā vietā, no pumpuriem veidojās jaunās atvases, kuras tiek atkārtoti apgrieztas. Pēc jauno atvašu apgriešanas koks veido polardgalvas. Lai izveidotu skaistas polardgalvas, polardēšanu nepieciešams veikt vairākus gadus pēc kārtas.
Papildus informacija:
Pruning Tree pruning wikipedia